5. Bet tie sacīja: "Tikai ne svētkos, lai ļaudīs neceltos nemiers."
6. Bet, kad Jēzus bija Betānijā spitālīgā Sīmaņa namā,
7. viena sieva piegāja pie Viņa, tai bija akmens trauciņš ar dārgu svaidāmo eļļu, kuru tā izlēja Viņam uz galvu, Viņam sēžot pie galda.
8. Kad mācekļi to redzēja, tie apskaitās un sacīja: "Kamdēļ šī izšķērdība?
9. To varēja dārgi pārdot un naudu izdalīt nabagiem."
10. Bet Jēzus, to nomanījis, sacīja tiem: "Kam jūs apgrūtināt šo sievu? Viņa pie Manis ir padarījusi labu darbu.
11. Jo nabagi ir arvien pie jums, bet Es neesmu arvien.
12. Jo, izliedama šo eļļu uz Manu miesu, viņa gribējusi Mani kapam svaidīt.
13. Patiesi Es jums saku: kur vien visā pasaulē sludinās šo evaņģēliju, tur arī sacīs viņai par piemiņu, ko tā ir darījusi."
14. Tad viens no divpadsmit, saukts Jūda Iskariots, nogāja pie augstajiem priesteriem
15. un sacīja: "Ko jūs man dosit, es jums Viņu nodošu?" Un viņi iedeva tam trīsdesmit sudraba gabalus.
16. Un no tā laika tas meklēja izdevīgu brīdi, lai Viņu nodotu.
17. Bet pirmajā Neraudzētās maizes dienā mācekļi nāca pie Jēzus un sacīja Viņam: "Kur Tu gribi, lai mēs Tev sataisām ēst Pashā jēru?"
18. Bet Viņš sacīja: "Noeita pilsētā pie kāda un sakait tam: Mācītājs saka: Mans laiks ir tuvu klāt, pie tevis Es turēšu Pashā ar Saviem mācekļiem."
19. Un mācekļi darīja tā, kā Jēzus bija tiem pavēlējis, un viņi sataisīja Pashā jēru.
20. Un, kad vakars metās, Viņš apsēdās ar divpadsmit mācekļiem,