19. godā savu tēvu un māti; un tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu."
20. Jauneklis saka Viņam: "To visu esmu turējis. Kā man vēl trūkst?"
21. Jēzus tam sacīja: "Ja tu gribi būt pilnīgs, tad noej, pārdod visu, kas tev ir, un atdod to nabagiem; tad tev būs manta debesīs; un tad nāc un staigā Man pakaļ."
22. Bet, kad jauneklis dzirdēja šos vārdus, viņš aizgāja noskumis, jo tam bija daudz mantas.
23. Bet Jēzus sacīja uz Saviem mācekļiem: "Patiesi Es jums saku: bagātais grūti ieies Debesu valstībā.
24. Un atkal Es jums saku: vieglāk kamielim iziet caur adatas aci, nekā bagātam ieiet Dieva valstībā."
25. Bet Viņa mācekļi, to dzirdēdami, ļoti izbijās un sacīja: "Kas tad var tikt pestīts?"
26. Un Jēzus tos uzlūkoja un tiem sacīja: "Cilvēkiem tas nav iespējams, bet Dievam visas lietas iespējamas."
27. Tad Pēteris atbildēja un Viņam sacīja: "Redzi, mēs esam visu atstājuši un Tev sekojuši. Kas mums būs par to?"
28. Bet Jēzus sacīja tiem: "Patiesi Es jums saku: jūs, kas Man sekojuši, jaunajā pasaulē, kad Cilvēka Dēls sēdēs uz Sava godības krēsla, arī sēdēsit uz divpadsmit krēsliem un tiesāsit divpadsmit Israēla ciltis.
29. Un, kas atstājis mājas vai brāļus, vai māsas, vai tēvu, vai māti, vai sievu, vai bērnus, vai tīrumus Mana Vārda dēļ, tas saņems daudzkārt vairāk un iemantos mūžīgu dzīvību.