43. Tad taisnie spīdēs kā saule sava Tēva valstībā. Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird!
44. Debesu valstība līdzinās tīrumā apslēptai mantai, ko cilvēks atrada un paslēpa, un, priecādamies par to, noiet un pārdod visu, kas tam ir, un pērk šo tīrumu.
45. Vēl Debesu valstība līdzinās tirgotājam, kas meklēja dārgas pērles.
46. Un, atradis vienu sevišķi dārgu pērli, nogāja un pārdeva visu, kas tam bija, un nopirka to.
47. Vēl Debesu valstība līdzinās tīklam, izmestam jūrā, kas savilka visādas zivis.
48. Un, kad tas bija pilns, tad viņi to izvilka malā, nosēdās un labās salasīja traukos, bet sapuvušās izmeta laukā.
49. Tā tas būs pasaules pastarā galā: eņģeļi izies un atšķirs ļaunos no taisnajiem
50. un tos metīs degošā ceplī, tur būs kaukšana un zobu trīcēšana.
51. Vai jūs to visu esat sapratuši?" Tie Viņam sacīja: "Esam gan."
52. Tad Viņš tiem sacīja: "Tāpēc ikkatrs rakstu mācītājs, mācīts Debesu valstībai, ir līdzīgs nama kungam, kas izdod no sava krājuma jaunas un vecas lietas."
53. Un notika, kad Jēzus šīs līdzības bija beidzis, Viņš aizgāja no turienes.
54. Un, nonācis Savā tēvu pilsētā, Viņš tos mācīja viņu sinagogā, tā ka tie brīnījās un sacīja: "No kurienes Šim tāda gudrība un tāds spēks?
55. Vai Viņš nav amatnieka dēls? Vai Viņa māte nav Marija un Viņa brāļi Jēkabs un Jozefs, un Sīmanis, un Jūda?
56. Un vai nav visas Viņa māsas pie mums? No kurienes tad Šim tas viss?"
57. Un tie ņēma apgrēcību pie Viņa. Bet Jēzus uz tiem sacīja: "Pravietis nekur nav mazāk cienīts kā savā tēvu zemē un savās mājās."
58. Un Viņš tur nedarīja daudz brīnumu viņu neticības dēļ.