2. Un, Viņam no laivas izkāpjot, tūdaļ nāca pretim no kapiem cilvēks ar nešķīstu garu,
3. kam bija sava mītne kapos un ko neviens nevarēja ne ķēdēm saistīt.
4. Jo tas pinekļiem un ķēdēm daudzkārt bija saistīts; bet viņš salauza ķēdes un sarāva pinekļus, un neviens to nespēja savaldīt.
5. Un tas bija vienmēr naktīm un dienām kapos un kalnos, brēca un sita sevi ar akmeņiem.
6. Bet, Jēzu no tālienes ieraudzījis, tas skrēja un metās Viņa priekšā zemē
7. un brēca ar stipru balsi un sacīja: "Kas man ar Tevi, Jēzu, Tu Dieva, Visuaugstākā, Dēls? No Dieva puses, lūdzu, nemoki mani!"
8. Jo Viņš uz to sacīja: "Izej, tu nešķīstais gars, no tā cilvēka!"
9. Un Viņš tam jautāja: "Kāds tev vārds?" Un tas Viņam saka: "Vārds man leģions, jo mūsu ir daudz."
10. Un tas Viņu ļoti lūdza, lai Viņš neizdzītu tos no tā apgabala.
11. Bet tur pie kalna liels cūku pulks bija ganos.
12. Un tie Viņu lūdza, sacīdami: "Sūti mūs cūkās, ka tanīs ieskrienam."
13. Un Viņš tiem to atļāva, un nešķīstie gari izgājuši ieskrēja cūkās; un cūku pulks no krasta iegāzās jūrā. To bija ap divi tūkstoši, un tās noslīka jūrā.