12. Bet Pilāts atkal griezās pie tiem un sacīja: "Ko tad lai daru ar To, ko jūs saucat par Jūdu ķēniņu?"
13. Bet tie atkal brēca: "Sit Viņu krustā!"
14. Bet Pilāts tiem sacīja: "Ko tad Viņš ļaunu darījis?" Bet tie vēl vairāk brēca: "Sit Viņu krustā!"
15. Bet Pilāts, gribēdams ļaudīm iztapt, tiem atlaida Barabu un Jēzu lika šaust un nodeva, lai sistu krustā.
16. Bet karavīri Viņu noveda pilī, tas ir, pārvaldnieka namā, un sasauca visu pulku.
17. Un tie Viņam apvelk purpura apmetni un, nopinuši ērkšķu vainagu, lika Viņam to galvā
18. un sāka Viņu sveicināt: "Sveiks, Jūdu ķēniņ!"
19. Un sita Viņam pa galvu ar niedri, un Viņu apspļaudīja, un ceļus locīja un Viņu pielūdza.
20. Un, kad tie Viņu bija apsmējuši, tad Viņam novilka purpura apmetni un Viņam apvilka Viņa paša drēbes, un Viņu aizveda, lai sistu krustā.
21. Un tie piespieda kādu, kas, no lauka nākdams, garām gāja, Sīmani no Kirēnas, Aleksandra un Rufa tēvu, lai tas nestu Viņa krustu.
22. Un tie Viņu noveda Golgatā, kas tiek tulkots: pieres vieta.
23. Un Viņam deva dzert vīnu, sajauktu ar mirrēm, bet Viņš to nepieņēma.
24. Un tie Viņu sita krustā un izdalīja savā starpā Viņa drēbes, mezdami kauliņus par tām, ko kurš dabūtu.
25. Un tā bija trešā stunda, kad Viņu sita krustā.
26. Un bija likts uzraksts Viņa vainas apzīmēšanai: JŪDU ĶĒNIŅŠ.