26. Un tad redzēs Cilvēka Dēlu nākam padebesīs ar lielu spēku un godību.
27. Un tad Viņš sūtīs Savus eņģeļus un sapulcinās Savus izredzētos no četriem vējiem, no zemes gala līdz debess galam.
28. Bet mācaities līdzību no vīģes koka: kad viņa zars jau iezeļ un lapas plaukst, tad jūs nomanāt, ka vasara ir tuvu!
29. Tā arīdzan, kad jūs visu šo redzēsit notiekam, tad zinait, ka tas ir tuvu priekš durvīm.
30. Patiesi Es jums saku: šī cilts nezudīs, tiekāms viss tas nebūs noticis.
31. Debess un zeme zudīs, bet Mani vārdi nezudīs.
32. Bet par to dienu vai stundu neviens nezina, ne eņģeļi debesīs, ne Dēls, kā vien Tēvs.
33. Pielūkojiet, esiet modrīgi, jo jūs nezināt, kad tas laiks ir.
34. Tas ir, kā kad kāds cilvēks aizceļodams atstāja savu namu un deva saviem kalpiem visu varu, ikkatram savu darbu, un pavēlēja durvju sargam būt nomodā.