17. Bet vai grūtajām un zīdītājām tanīs dienās!
18. Bet lūdziet, lai tas nenotiek ziemas laikā.
19. Jo tanī laikā būs tādas lielas bēdas, kādas nav bijušas no paša iesākuma, kopš Dievs pasauli radījis, līdz šim, un kādu arī vairs nebūs.
20. Un, ja Tas Kungs šīs dienas nesaīsinātu, tad neviens netaptu izglābts; bet izredzēto dēļ, ko Viņš izredzējis, Viņš tās dienas ir saīsinājis.
21. Un, ja kas tad jums sacīs: redzi, še ir Kristus, - vai: redzi, tur Viņš ir, - tad neticiet.
22. Jo viltus kristi un viltus pravieši celsies un darīs zīmes un brīnumus, lai pieviltu, ja tas varētu notikt, arī izredzētos.
23. Bet jūs pielūkojiet; Es jums visu to iepriekš esmu sacījis.
24. Bet tanīs dienās, pēc tām bēdām, saule aptumšosies un mēness nedos savu spīdumu,
25. un zvaigznes kritīs no debesīm, un debess stiprumi sakustēsies.
26. Un tad redzēs Cilvēka Dēlu nākam padebesīs ar lielu spēku un godību.
27. Un tad Viņš sūtīs Savus eņģeļus un sapulcinās Savus izredzētos no četriem vējiem, no zemes gala līdz debess galam.
28. Bet mācaities līdzību no vīģes koka: kad viņa zars jau iezeļ un lapas plaukst, tad jūs nomanāt, ka vasara ir tuvu!
29. Tā arīdzan, kad jūs visu šo redzēsit notiekam, tad zinait, ka tas ir tuvu priekš durvīm.
30. Patiesi Es jums saku: šī cilts nezudīs, tiekāms viss tas nebūs noticis.
31. Debess un zeme zudīs, bet Mani vārdi nezudīs.
32. Bet par to dienu vai stundu neviens nezina, ne eņģeļi debesīs, ne Dēls, kā vien Tēvs.