11. Kad nu tie jūs vedīs, jūs nododami, tad nebēdājieties iepriekš; kas jums tanī pašā stundā taps dots, to runājiet; jo jūs neesat tie, kas runā, bet Svētais Gars.
12. Bet tad brālis brāli nodos uz nāvi un tēvs bērnu, un bērni celsies pret vecākiem un viņus nonāvēs.
13. Un visi jūs ienīdīs Mana Vārda dēļ; bet, kas pastāv līdz galam, tas taps izglābts.
14. Bet, kad jūs redzēsit postīšanas negantību stāvam, kur neklājas, - kas to lasa, tas lai to labi apdomā, - tad lai bēg uz kalniem tie, kas ir Jūdejas zemē.
15. Un, kas uz jumta ir, tas lai nenokāpj, nedz ieiet savā namā kaut ko iznest.
16. Un, kas ir laukā, tas lai neatgriežas atpakaļ paņemt savas drēbes.
17. Bet vai grūtajām un zīdītājām tanīs dienās!
18. Bet lūdziet, lai tas nenotiek ziemas laikā.
19. Jo tanī laikā būs tādas lielas bēdas, kādas nav bijušas no paša iesākuma, kopš Dievs pasauli radījis, līdz šim, un kādu arī vairs nebūs.
20. Un, ja Tas Kungs šīs dienas nesaīsinātu, tad neviens netaptu izglābts; bet izredzēto dēļ, ko Viņš izredzējis, Viņš tās dienas ir saīsinājis.
21. Un, ja kas tad jums sacīs: redzi, še ir Kristus, - vai: redzi, tur Viņš ir, - tad neticiet.
22. Jo viltus kristi un viltus pravieši celsies un darīs zīmes un brīnumus, lai pieviltu, ja tas varētu notikt, arī izredzētos.
23. Bet jūs pielūkojiet; Es jums visu to iepriekš esmu sacījis.
24. Bet tanīs dienās, pēc tām bēdām, saule aptumšosies un mēness nedos savu spīdumu,