4. Bet tie sacīja: "Mozus atļāvis rakstīt šķiršanās rakstu un šķirties."
5. Un Jēzus tiem sacīja: "Jūsu cietās sirds dēļ viņš jums šo bausli rakstījis.
6. Bet no pasaules iesākuma Dievs viņus radījis vīru un sievu.
7. Tādēļ cilvēks atstās savu tēvu un māti,
8. un tie divi būs viena miesa. Tad nu tie nav vairs divi, bet viena miesa.
9. Tāpēc, ko Dievs savienojis, to cilvēks lai nešķir."
10. Un mājās Viņa mācekļi jautāja Viņam par to pašu lietu.
11. Un Viņš tiem saka: "Ja kas no savas sievas šķiras un citu precē, tas laulību pārkāpj pret viņu.
12. Un, ja sieva no sava vīra šķiras un ar citu apprecējas, tā pārkāpj laulību."
13. Un tie atnesa bērniņus pie Jēzus, lai Viņš tos aizskartu. Bet mācekļi tos aprāja.
14. Bet Jēzus, to redzēdams, apskaitās un tiem sacīja: "Laidiet bērniņus pie Manis, neliedziet tiem, jo tādiem pieder Dieva valstība.
15. Patiesi Es jums saku: kas Dieva valstību nedabū kā bērniņš, tas nenāks tur iekšā."
16. Un Viņš tos apkampa, rokas tiem uzlika un tos svētīja.
17. Un, kad Viņš bija izgājis uz ceļu, tad kāds pieskrēja un, ceļos nometies, Viņu lūdza: "Labais Mācītāj, ko man būs darīt, lai iemantoju mūžīgu dzīvību?"
18. Bet Jēzus uz to sacīja: "Kāpēc tu Mani sauc labu? Neviens nav labs kā vienīgi Dievs.
19. Tu baušļus zini: tev nebūs nokaut; tev nebūs laulību pārkāpt; tev nebūs zagt; tev nebūs dot nepatiesu liecību; nelaupi; godā savu tēvu un māti."
20. Bet tas Viņam teica: "Mācītāj, šo visu es esmu turējis kopš savas jaunības."