2. Un pienāca farizeji un, Viņu kārdinādami, jautāja Viņam: "Vai vīram atļauts no savas sievas šķirties?"
3. Bet Viņš atbildēdams tiem sacīja: "Ko Mozus jums ir pavēlējis?"
4. Bet tie sacīja: "Mozus atļāvis rakstīt šķiršanās rakstu un šķirties."
5. Un Jēzus tiem sacīja: "Jūsu cietās sirds dēļ viņš jums šo bausli rakstījis.
6. Bet no pasaules iesākuma Dievs viņus radījis vīru un sievu.
7. Tādēļ cilvēks atstās savu tēvu un māti,
8. un tie divi būs viena miesa. Tad nu tie nav vairs divi, bet viena miesa.
9. Tāpēc, ko Dievs savienojis, to cilvēks lai nešķir."
10. Un mājās Viņa mācekļi jautāja Viņam par to pašu lietu.
11. Un Viņš tiem saka: "Ja kas no savas sievas šķiras un citu precē, tas laulību pārkāpj pret viņu.
12. Un, ja sieva no sava vīra šķiras un ar citu apprecējas, tā pārkāpj laulību."
13. Un tie atnesa bērniņus pie Jēzus, lai Viņš tos aizskartu. Bet mācekļi tos aprāja.
14. Bet Jēzus, to redzēdams, apskaitās un tiem sacīja: "Laidiet bērniņus pie Manis, neliedziet tiem, jo tādiem pieder Dieva valstība.
15. Patiesi Es jums saku: kas Dieva valstību nedabū kā bērniņš, tas nenāks tur iekšā."
16. Un Viņš tos apkampa, rokas tiem uzlika un tos svētīja.
17. Un, kad Viņš bija izgājis uz ceļu, tad kāds pieskrēja un, ceļos nometies, Viņu lūdza: "Labais Mācītāj, ko man būs darīt, lai iemantoju mūžīgu dzīvību?"
18. Bet Jēzus uz to sacīja: "Kāpēc tu Mani sauc labu? Neviens nav labs kā vienīgi Dievs.