Vecā Derība

Jaunā Derība

Lūkas 4:5-17 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)

5. Tad velns Viņu uzveda kalnā un vienā acumirklī rādīja Tam visas pasaules valstis.

6. Un velns Viņam sacīja: "Es Tev došu visu šo varas pilnību un šo godību, jo tā man nodota, un, kam es gribu, tam es to varu dot.

7. Ja Tu nu mani pielūgsi, tad viss tas būs Tavs."

8. Bet Jēzus tam atbildēja, sacīdams: "Stāv rakstīts: tev būs pielūgt Dievu, savu Kungu, un Viņam vien kalpot."

9. Tad tas aizveda Viņu uz Jeruzālemi un nostatīja Viņu Tempļa jumta galā un sacīja Viņam: "Ja Tu esi Dieva Dēls, tad meties no šejienes lejā.

10. Jo stāv rakstīts: Viņš dos Saviem eņģeļiem pavēli Tevis dēļ pasargāt Tevi,

11. un tie Tevi nesīs uz rokām, ka Tu Savu kāju pie akmens nepiedauzīsi."

12. Bet Jēzus viņam atbildēdams sacīja: "Ir sacīts: tev nebūs Dievu, savu Kungu, kārdināt."

13. Un velns, visu savu kārdināšanu izbeidzis, atstāja Viņu līdz turpmākam laikam.

14. Bet Jēzus Gara spēkā griezās atpakaļ uz Galileju, un Viņa slava izpaudās pa visu apkārtni.

15. Un Viņš mācīja viņu sinagogās, un visi Viņu slavēja.

16. Tā Viņš nonāca Nacaretē, kur Viņš bija uzaudzis, un pēc Sava ieraduma Viņš sabata dienā iegāja sinagogā. Viņš piecēlās, lai lasītu.

17. Viņam pasniedza pravieša Jesajas grāmatu. Grāmatu atverot, Viņam gadījās tā vieta, kur bija rakstīts:

Lasīt visu nodaļu Lūkas 4