7. Un, izzinājis, ka viņš piederot Hēroda tiesā, tas Viņu nosūtīja pie Hēroda, kas tanīs dienās arī bija Jeruzālemē.
8. Bet, kad Hērods Jēzu redzēja, tas tapa līksms. Jo tas jau sen gribēja Viņu redzēt, tādēļ ka tas daudz par Viņu bija dzirdējis un cerēja kādu zīmi no Viņa redzēt.
9. Un tas daudz vārdiem Viņu izjautāja. Bet Viņš tam nekā neatbildēja.
10. Un augstie priesteri un rakstu mācītāji stāvēja un Viņu ļoti apsūdzēja.
11. Bet Hērods ar savu pils saimi Viņu nicināja un apmēdīja un, apvilkuši Tam krāšņu tērpu, sūtīja To atpakaļ pie Pilāta.
12. Tai dienā Pilāts un Hērods tapa draugi, jo iepriekš tie savā starpā bija naidā.
13. Un Pilāts, sasaucis augstos priesterus un virsniekus un ļaudis,
14. tiem sacīja: "Jūs šo cilvēku pie manis esat atveduši, ka Viņš ļaudis musinot, un redziet, es Viņu esmu jūsu priekšā nopratinājis un pie tā cilvēka neesmu atradis nekādas vainas, kādēļ jūs Viņu apsūdzat;
15. un Hērods arī ne; jo tas Viņu pie mums atpakaļ sūtījis, un redzi, Viņš nekā nav darījis, ar ko nāvi būtu pelnījis.
16. Tāpēc es Viņu gribu pārmācīt un atlaist."
17. Un uz svētkiem tam vajadzēja viņiem vienu cietumnieku atlaist.
18. Bet viss pulks brēca un sacīja: "Nost ar šo, - un: atlaid mums Barabu!"
19. Tas kāda dumpja dēļ, kas pilsētā bija noticis, un slepkavības dēļ bija iemests cietumā.
20. Tad Pilāts atkal viņus uzrunāja, gribēdams Jēzu atlaist.