Vecā Derība

Jaunā Derība

Lūkas 23:12-27 1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts (RT65)

12. Tai dienā Pilāts un Hērods tapa draugi, jo iepriekš tie savā starpā bija naidā.

13. Un Pilāts, sasaucis augstos priesterus un virsniekus un ļaudis,

14. tiem sacīja: "Jūs šo cilvēku pie manis esat atveduši, ka Viņš ļaudis musinot, un redziet, es Viņu esmu jūsu priekšā nopratinājis un pie tā cilvēka neesmu atradis nekādas vainas, kādēļ jūs Viņu apsūdzat;

15. un Hērods arī ne; jo tas Viņu pie mums atpakaļ sūtījis, un redzi, Viņš nekā nav darījis, ar ko nāvi būtu pelnījis.

16. Tāpēc es Viņu gribu pārmācīt un atlaist."

17. Un uz svētkiem tam vajadzēja viņiem vienu cietumnieku atlaist.

18. Bet viss pulks brēca un sacīja: "Nost ar šo, - un: atlaid mums Barabu!"

19. Tas kāda dumpja dēļ, kas pilsētā bija noticis, un slepkavības dēļ bija iemests cietumā.

20. Tad Pilāts atkal viņus uzrunāja, gribēdams Jēzu atlaist.

21. Bet tie sauca un sacīja: "Sit Viņu krustā, sit Viņu krustā!"

22. Bet viņš trešo reizi tiem sacīja: "Ko tad Šis ļauna darījis? Es pie Viņa nekādas nāves vainas neatrodu; tāpēc es Viņu gribu pārmācīt un atlaist."

23. Bet tie tam uzmācās ar lielu kliegšanu, lūgdami, ka Viņš taptu krustā sists, un viņu kliegšana pārspēja.

24. Tad Pilāts nosprieda izpildīt viņu vēlēšanos.

25. Un viņš tiem atlaida to, kas dumpja un slepkavības dēļ cietumā bija iemests, ko tie bija izlūgušies, bet Jēzu tas nodeva viņu gribai.

26. Un, kad Viņu aizveda, tie saņēma no Kirēnas kādu Sīmani, kas nāca no lauka, un uzlika tam krustu, lai tas to Jēzum nestu pakaļ.

27. Bet liels ļaužu un sievu pulks Viņam sekoja, tās Viņu nožēloja un apraudāja.

Lasīt visu nodaļu Lūkas 23