21. Tad lai tie, kas ir Jūdejā, bēg kalnos, kas ir pilsētā, lai iziet ārā, un, kas ir uz laukiem, lai neiet pilsētā,
22. jo tās ir atriebšanas dienas, lai piepildās viss, kas ir rakstīts.
23. Vai grūtajām un zīdītājām tajās dienās! Jo lielas briesmas nāks pār zemi un dusmas pār šo tautu:
24. no zobena asmens tie kritīs, un kā gūstekņus tos aizvedīs pie tautu tautām. Un tautas samīs Jeruzālemi, tiekāms viņu laiki būs piepildīti.
25. Pēc tam būs zīmes pie saules, mēness un zvaigznēm, tautas virs zemes būs neziņā, kur palikt, jo jūra kauks un celsies.
26. Un cilvēkiem sirds pamirs izbailēs, gaidot lietas, kas nāks visā pasaulē: jo debesu stiprumi sakustēsies.
27. Un tad redzēs Cilvēka Dēlu nākam padebesī lielā spēkā un godībā.
28. Kad tas sāk piepildīties, tad stiprinaities un celiet uz augšu savas galvas, jo jūsu pestīšana tuvojas."
29. Un Viņš tiem teica līdzību: "Uzlūkojiet vīģes koku un pārējos kokus,
30. kad tiem pumpuri raisās, jūs paši no sevis zināt, ka vasara jau ir tuvu.
31. Tāpat, redzot visu šo notiekam, jums būs zināt, ka tuvu ir Dieva valstība.