37. Bet, ka mirušie celsies augšām, uz to arī Mozus aizrādījis stāstā par ērkšķu krūmu, kur viņš Dievu sauc par Ābrahāma, Īzāka un Jēkaba Dievu.
38. Tātad Dievs nav mirušo, bet dzīvo Dievs, jo Viņa priekšā visi ir dzīvi."
39. Tad kādi no rakstu mācītājiem sacīja: "Mācītāj, Tu labi esi atbildējis!"
40. Un viņi vairs neko neuzdrošinājās Viņam jautāt.
41. Bet Viņš tiem teica: "Kā var sacīt, Kristus esot Dāvida dēls?
42. Jo Dāvids pats saka psalmu grāmatā: Tas Kungs sacīja uz manu Kungu: sēdies pie Manas labās rokas,
43. tiekāms Es Tavus ienaidniekus lieku par pameslu Tavām kājām.
44. Tātad Dāvids Viņu sauc par Kungu; kā tad Viņš var būt viņa dēls?"
45. Un, visiem ļaudīm dzirdot, Viņš sacīja Saviem mācekļiem:
46. "Sargaities no rakstu mācītājiem, jo tie mīl apkārt staigāt garos svārkos un saņemt sveicienus tirgus laukumos un viņiem patīk ieņemt goda vietas sinagogās un viesībās.
47. Viņi apēd atraitņu namus, aizbildinādamies ar savām garajām lūgšanām. Viņi dabūs daudz smagāku sodu!"