43. Svētīgs tas kalps, kuru kungs atnācis atradīs tā darām.
44. Tiešām Es jums saku: viņš to iecels pār visu savu īpašumu!
45. Bet, ja kalps savā sirdī domās: mans kungs kavējas nākt, - un sāks sist kalpus un kalpones, nodosies ēšanai un dzeršanai un piedzersies,
46. tad šī kalpa kungs nāks tādā dienā, kad tas to negaida, un stundā, kuru tas nezina: viņš viņu šķels pušu un dos viņam viņa algu līdz ar neticīgiem.
47. Šāds kalps, kas, zinādams sava kunga gribu, nebūs sagatavojies vai darījis pēc viņa prāta, dabūs daudz sitienu.
48. Bet, kas nezinādams būs darījis to, ar ko viņš pelnījis sitienus, dabūs maz. Jo no katra, kam daudz dots, daudz prasīs un, kam daudz uzticēts, no tā jo vairāk atprasīs.
49. Uguni esmu nācis mest uz zemi un kā Es vēlētos, kaut tā jau degtu!
50. Bet Man jātop kristītam ar vienu kristību, un kā Man ir bail, kamēr tā būs pabeigta.
51. Vai jums šķiet, ka Es esmu nācis mieru nest virs zemes? Nebūt ne, Es jums saku, bet šķelšanos!
52. Jo no šā laika pieci vienā namā sašķelsies: trīs pret diviem, un divi pret trim,
53. tēvs pret dēlu un dēls pret tēvu, māte pret meitu un meita pret māti, vīramāte pret vedeklu un vedekla pret vīramāti!"
54. Un uz ļaudīm Viņš sacīja: "Kad jūs rietumos redzat paceļamies mākoni, jūs tūliņ sakāt: būs lietus, - un tā arī notiek;
55. un, kad no dienvidiem pūš vējš, jūs sakāt: būs karstums, - un tā notiek.
56. Liekuļi, par zemes un debess izskatu jūs protat spriest, kāpēc jūs neprotat spriest par šo laikmetu?
57. Un kāpēc jūs paši no sevis neizšķirat, kas ir taisnība?
58. Jo, ja tu ar savu pretinieku ej pie priekšnieka, centies ar viņu vēl ceļā izlīgt, lai viņš tevi nevestu pie soģa un soģis tevi nenodod uzraugam, un uzraugs tevi neiemet cietumā.
59. Es tev saku: no turienes tu neiziesi, kamēr nebūsi nomaksājis pēdējo artavu."