37. Bet, kamēr Viņš vēl tā runāja, kāds farizejs Viņu lūdza pie sevis uz azaidu. Un Viņš iegājis apsēdās.
38. Farizejs, to redzēdams, brīnījās, ka Viņš nemazgājās priekš ēšanas.
39. Bet Tas Kungs tam sacīja: "Tagad jūs, farizeji, šķīstījat kausa un bļodas ārpusi, bet jūsu iekšpuse ir piepildīta ar laupījumu un blēdību.
40. Jūs bezprātīgie! Vai tas, kas radījis ārpusi, nav radījis arī iekšpusi?
41. Bet dodiet, kas iekšā, par mīlestības dāvanu, un redzi, viss jums būs šķīsts.
42. Bet vai jums, jūs farizeji! Jūs dodat desmito tiesu no mētrām, dillēm un visādiem dārza augiem, bet atstājat novārtā taisnību un Dieva mīlestību. Vienu vajadzēja darīt un otru neatstāt novārtā.
43. Vai jums, jūs farizeji, jums patīk sinagogās sēdēt augstos krēslos un pilsētas laukumos tapt sveicinātiem.
44. Vai jums! Jūs esat līdzīgi slepeniem kapiem; ļaudis, kas pāri staigā, to nezina."
45. Tad viens no bauslības mācītājiem Viņu pārtrauca, sacīdams: "Mācītāj, tā runādams, Tu apvaino arī mūs."