11. To Viņš teica un pēc tam saka viņiem: "Mūsu draugs Lācars ir aizmidzis, bet Es eimu viņu modināt."
12. Mācekļi Viņam sacīja: "Kungs, ja viņš aizmidzis, tad viņš izveseļosies."
13. Bet Jēzus to bija sacījis par viņa nāvi; viņi turpretim domāja, ka Viņš runā par miegu.
14. Pēc tam Jēzus viņiem skaidri saka: "Lācars nomiris;
15. un Es priecājos jūsu dēļ, ka Es nebiju tur, lai jūs ticētu; bet iesim pie viņa!"
16. Tad Toms, saukts dvīnis, sacīja pārējiem mācekļiem: "Iesim arī mēs, lai kopā ar Viņu mirtu!"
17. Kad Jēzus tur nonāca, Viņš to atrada jau četras dienas guļam kapā.
18. Bet Betānija bija netālu no Jeruzālemes, apmēram piecpadsmit stadiju.
19. Un daudz jūdu bija atnākuši pie Martas un Marijas, lai mierinātu viņas par viņu brāli.
20. Marta, dzirdējusi, ka Jēzus nāk, izgāja Viņam pretim, bet Marija palika mājās sēžot.
21. Tad Marta sacīja Jēzum: "Kungs, ja Tu būtu bijis šeit, mans brālis nebūtu miris!
22. Bet arī tagad es zinu, ka visu, ko Tu no Dieva lūgsi, Dievs Tev dos."
23. Jēzus viņai saka: "Tavs brālis celsies augšām!"
24. Marta saka Viņam: "Es zinu, ka viņš celsies augšām, kad miroņi celsies augšām, pastarā dienā."
25. Jēzus viņai sacīja: "ES ESMU augšāmcelšanās un dzīvība; kas Man tic, dzīvos, arī ja tas mirs,
26. un ikviens, kas dzīvo un tic Man, nemirs nemūžam! Vai tu to tici?"
27. Viņa saka: "Jā, Kungs, es ticu, ka Tu esi Kristus, Dieva Dēls, kam jānāk pasaulē."
28. Un, to sacījusi, viņa aizgāja un pasauca Mariju, savu māsu, tai paslepus sacīdama: "Mācītājs ir atnācis un tevi sauc."
29. Bet viņa, to dzirdējusi, steigšus ceļas un dodas pie Viņa.