17. Tāpēc Tēvs Mani mīl, ka Es atdodu Savu dzīvību, lai Es to atkal atgūtu.
18. Neviens to nav Man atņēmis, bet Es to atdodu pats no Sevis. Man ir vara to atdot un vara to atkal ņemt. Šo uzdevumu Es esmu saņēmis no Sava Tēva."
19. Tad atkal cēlās šķelšanās jūdu starpā šo vārdu dēļ.
20. Daudzi viņu starpā sacīja: "Viņā ir velns, Viņš ir prātu zaudējis! Ko jūs Viņu klausāties?"
21. Citi sacīja: "Šie vārdi nav velna apsēsta cilvēka vārdi. Vai ļauns gars var atvērt aklo acis?"
22. Pēc tam Jeruzālemē bija Tempļa atjaunošanas svētki. Tas bija ziemā.
23. Jēzus staigāja pa Templi Salamana stabu ailē.
24. Jūdi Viņu ielenca un sacīja Viņam: "Cik ilgi Tu mūs turēsi neziņā? Ja Tu esi Kristus, saki mums to skaidri!"
25. Jēzus viņiem atbildēja: "Es jums esmu teicis, bet jūs neticat. Darbi, ko Es daru Sava Tēva Vārdā, nodod liecību par Mani.
26. Bet jūs neticat, jo nepiederat pie Manām avīm.
27. Manas avis dzird Manu balsi, Es tās pazīstu, un viņas Man seko.
28. Un Es tām dodu mūžīgo dzīvību, un viņas nemūžam neies bojā, un neviens tās neizraus no Manas rokas.
29. Mans Tēvs, kas Man tās devis, ir lielāks par visiem, un neviens neko nevar izraut no Tēva rokas.
30. Es un Tēvs, mēs esam viens."
31. Tad jūdi atkal sanesa akmeņus, lai Viņu nomētātu.
32. Jēzus tiem atbildēja: "Daudz labu darbu Es jums esmu rādījis, kas nāk no Tēva. Kura darba dēļ jūs Mani gribat nomētāt?"