12. Derētais gans, kas nav īstais, kam avis nepieder, redzēdams vilku nākam, atstāj avis un bēg, - un vilks tās nolaupa un izklīdina,
13. jo viņš ir derēts gans un avis viņam nerūp.
14. ES ESMU labais gans; Es pazīstu Savas avis, un Manas avis Mani pazīst.
15. Itin kā Tēvs pazīst Mani, Es pazīstu Tēvu; un Es atdodu Savu dzīvību par Savām avīm.
16. Man vēl ir citas avis, kas nav no šīs kūts; arī tās Man jāatved; arī viņas dzirdēs Manu balsi, un būs viens ganāms pulks un viens gans.
17. Tāpēc Tēvs Mani mīl, ka Es atdodu Savu dzīvību, lai Es to atkal atgūtu.
18. Neviens to nav Man atņēmis, bet Es to atdodu pats no Sevis. Man ir vara to atdot un vara to atkal ņemt. Šo uzdevumu Es esmu saņēmis no Sava Tēva."
19. Tad atkal cēlās šķelšanās jūdu starpā šo vārdu dēļ.
20. Daudzi viņu starpā sacīja: "Viņā ir velns, Viņš ir prātu zaudējis! Ko jūs Viņu klausāties?"
21. Citi sacīja: "Šie vārdi nav velna apsēsta cilvēka vārdi. Vai ļauns gars var atvērt aklo acis?"
22. Pēc tam Jeruzālemē bija Tempļa atjaunošanas svētki. Tas bija ziemā.
23. Jēzus staigāja pa Templi Salamana stabu ailē.
24. Jūdi Viņu ielenca un sacīja Viņam: "Cik ilgi Tu mūs turēsi neziņā? Ja Tu esi Kristus, saki mums to skaidri!"