10. lūdzu tevi par savu bērnu Onēzimu, ko esmu dzemdinājis, būdams važās,
11. to, kas kādreiz bija tev nederīgs, bet tagad kā tev, tā man ir derīgs;
12. viņu, tas ir, savu paša sirdi, es tev sūtu atpakaļ.
13. Es viņu gribēju paturēt pie sevis, lai viņš tavā vietā man kalpotu evaņģēlija važās;
14. bet bez tavas ziņas es neko negribēju darīt, lai tavs labais darbs parādītos ne piespiesti, bet brīvprātīgi.
15. Varbūt viņš tādēļ no tevis uz brīdi bija atšķirts, lai tu viņu paturētu mūžībai,
16. ne vairs kā vergu, bet daudz vairāk kā mīļotu brāli, īpaši man, bet cik daudz vairāk vēl tev gan pēc miesas, gan iekš Tā Kunga!
17. Ja nu tu ar mani turi sadraudzību, tad pieņem viņu tā kā mani!
18. Bet, ja viņš kaut kādā veidā noziedzies pret tevi vai palicis parādā, tad to pieskaiti man.
19. Es, Pāvils, to rakstu tev ar savu roku, es atlīdzināšu, lai neteiktu tev, ka tu man arī pats sevi esi parādā.
20. Patiesi, brāli, es gribētu no tevis iegūt kādu labumu Tam Kungam par godu, atspirdzini manu sirdi Kristū.
21. Es tev rakstu, uzticēdamies tev, ka paklausīsi, un zinādams, ka tu darīsi vairāk par to, ko es saku.
22. Bet turklāt sataisies arī mani uzņemt kā viesi, jo es ceru, ka jūsu lūgšanu dēļ es tikšu jums atdāvināts.
23. Tevi sveicina Epafra, mans cietuma biedrs Kristū Jēzū,
24. Marks, Aristarhs, Dēma, Lūka, mani darba biedri.
25. Lai Kunga Jēzus Kristus žēlastība ir ar jūsu garu!