10. lūdzu tevi par savu bērnu Onēzimu, ko esmu dzemdinājis, būdams važās,
11. to, kas kādreiz bija tev nederīgs, bet tagad kā tev, tā man ir derīgs;
12. viņu, tas ir, savu paša sirdi, es tev sūtu atpakaļ.
13. Es viņu gribēju paturēt pie sevis, lai viņš tavā vietā man kalpotu evaņģēlija važās;
14. bet bez tavas ziņas es neko negribēju darīt, lai tavs labais darbs parādītos ne piespiesti, bet brīvprātīgi.
15. Varbūt viņš tādēļ no tevis uz brīdi bija atšķirts, lai tu viņu paturētu mūžībai,