1. Jo katrs no cilvēku vidus ņemtais augstais priesteris cilvēku labā tiek iecelts kalpošanai Dievam, lai nestu dāvanas un upurus par grēkiem;
2. viņš var iežēloties par nezinātājiem un maldīgajiem, tāpēc ka arī viņš pats vājības apņemts.
3. Un tās dēļ viņam pienākas kā tautas, tā arī sevis dēļ upurēt par grēkiem.
4. Un neviens sev pats neņem šo godu, bet Dieva aicināts, tāpat kā Ārons.
5. Tāpat arī Kristus nav pats Sev piešķīris augstā priestera godu, bet Tas, kas Viņam ir teicis: Mans Dēls Tu esi, šodien Es Tevi esmu dzemdinājis.
6. Kā arī citā vietā Viņš saka: Tu esi priesteris mūžīgi pēc Melhisedeka kārtas. -
7. Savās miesas dienās ar stipru balsi un asarām Viņš ir raidījis daudz karstu lūgšanu pie Tā, kas Viņu varēja izglābt no nāves, un ir ticis atpestīts no bailēm
8. un, Dēls būdams, tomēr ir mācījies paklausību no tā, ko cietis.
9. Un, pilnību sasniedzis, Viņš ir palicis visiem, kas Viņam paklausa, par mūžīgās pestīšanas gādnieku,
10. Dieva nosaukts par augsto priesteri pēc Melhisedeka kārtas.
11. Par to mums būtu daudz ko runāt, bet ir grūti darīt to saprotamu, tāpēc ka jūs esat kūtri palikuši dzirdēt.
12. Jo, lai gan laika ziņā jums pašiem pienākas būt tiem, kas māca, jums atkal vajadzīgs kāds, kas jums māca Dieva vārdu pirmsākumus, un esat tapuši par tādiem, kam vajag piena, ne cietas barības.
13. Jo katrs, kas bauda pienu, ir taisnības vārda nepratējs, jo tas ir bērns.
14. Bet pilngadīgiem pienākas cieta barība, tiem, kam ir piedzīvojumi un kam prāti vingrināti izšķirt labu un ļaunu.