13. Sīmanis pats arī kļuva ticīgs un kristīts pastāvīgi turējās pie Filipa, un, redzēdams zīmes un lielus brīnumus notiekam, viņš izbijās.
14. Bet apustuļi, Jeruzālemē dzirdējuši, ka Samarija pieņēmusi Dieva vārdu, sūtīja pie tiem Pēteri un Jāni,
15. kas, tur nonākuši, lūdza par viņiem Dievu, lai tie saņemtu Svēto Garu,
16. jo tas vēl ne pār vienu no viņiem nebija nācis, bet viņi bija tikai kristīti Kunga Jēzus Vārdā.
17. Tad viņi uzlika tiem rokas, un tie dabūja Svēto Garu.
18. Bet Sīmanis, redzēdams, ka, apustuļiem rokas uzliekot, dabū Svēto Garu, tiem piedāvāja naudu,
19. sacīdams: "Dodiet man šo spēku, ka tas, kam es rokas uzlieku, dabū Svēto Garu."
20. Bet Pēteris tam sacīja: "Kaut tu pazustu ar savu sudrabu, tāpēc ka tu domā Dieva dāvanu iegūt par naudu.
21. Tev nav nekādas daļas gar šo vārdu, jo tava sirds nav taisna Dieva priekšā.
22. Tāpēc atgriezies no šī ļaunuma un lūdz To Kungu, vai šī tavas sirds iedoma tev nevarētu tikt piedota,
23. jo es tevi redzu rūgtas žults pilnu un netaisnības saistītu."
24. Bet Sīmanis atbildēdams sacīja: "Lūdziet jūs par mani To Kungu, lai pār mani nenāk nekas no tā, ko jūs esat runājuši."
25. Tad, Tā Kunga vārdu apliecinājuši un runājuši, tie griezās atpakaļ uz Jeruzālemi, sludinādami evaņģēliju daudzos Samarijas miestos.
26. Tā Kunga eņģelis sacīja Filipam: "Celies un ej uz dienvidus pusi pa ceļu, kas no Jeruzālemes ved uz Gazu; tas ir tuksneša ceļš."
27. Un cēlies viņš gāja. Un, lūk, kāds etiopietis, etiopu ķēniņienes Kandakes dižciltīgs galminieks, kas pārzināja visas viņas mantnīcas, bija nācis uz Jeruzālemi Dievu pielūgt.
28. Un ceļā uz mājām viņš sēdēja savos ratos un lasīja pravieti Jesaju.
29. Gars Filipam sacīja: "Ej klāt un turies līdztekus šiem ratiem."
30. Un piesteidzies Filips dzirdēja viņu lasām pravieti Jesaju un sacīja: "Vai tu arī saproti, ko tu lasi?"
31. Bet viņš atbildēja: "Kā gan to varētu, kad neviens mani nepamāca?" Un viņš lūdza Filipu iekāpt un sēsties viņam līdzās.