11. Un lielas bailes pārņēma visu draudzi un visus, kas to dzirdēja.
12. Bet caur apustuļiem notika daudz zīmju un brīnumu ļaužu starpā; un visi vienprātīgi bija kopā Salamana ailē.
13. No pārējiem neviens neiedrošinājās ar viņiem biedroties, bet ļaudis tos augsti cienīja.
14. Un vēl vairāk pievienojās tādu, kas ticēja Tam Kungam, pulks vīru un sievu,
15. tā ka arī neveselos iznesa uz ielām un lika gultās un nestuvēs, lai, Pēterim garām ejot, kaut viņa ēna kādu no tiem apēnotu.
16. Arī no apkārtējām pilsētām pulks ļaužu nāca uz Jeruzālemi, nesdami neveselus un nešķīstu garu apsēstus, kas visi tika dziedināti.
17. Bet augstais priesteris un saduķeju sektas piederīgie, kas ap viņu bija, dusmās iedegušies,
18. apcietināja apustuļus un iemeta tos pilsētas cietumā.
19. Bet Tā Kunga eņģelis naktī atvēra cietuma durvis un, tos izvedis, sacīja:
20. "Ejiet, nostājieties Templī un runājiet ļaudīm visus šīs dzīvības vārdus!"
21. To dzirdējuši, viņi, rītam austot, iegāja Templī un mācīja. Tad ieradās augstais priesteris un tie, kas ap viņu, sasauca sinedriju un visus Israēla bērnu vecajus un sūtīja uz cietumu tos atvest.
22. Bet sargi, aizgājuši un viņus cietumā neatraduši, atgriezās un ziņoja:
23. "Mēs atradām cietumu rūpīgi aizslēgtu un sargus stāvam durvju priekšā, bet atvēruši mēs nevienu iekšā neatradām."
24. Kad Tempļa sardzes priekšnieks un augstie priesteri šos vārdus dzirdēja, tie bija neziņā viņu dēļ, kas še īsti noticis.
25. Bet kāds atnācis viņiem ziņoja: "Tie vīri, ko jūs esat likuši cietumā, stāv Templī un māca ļaudis."