1. Es, presbiteris, savam mīļotajam Gajam, ko es mīlu patiesībā.
2. Mīļais, es tev novēlu visās lietās tādu labklājību un veselību, kāda jau ir tavai dvēselei.
3. Jo es ļoti priecājos, kad atnāca brāļi un liecināja par tavu patiesību, ka tu dzīvo jau patiesībā.
4. Man nav lielāka prieka kā dzirdēt, ka mani bērni dzīvo patiesībā.
5. Mīļais, ar uzticību tu visu esi darījis brāļiem un turklāt vēl svešiniekiem,
6. kas liecinājuši par tavu mīlestību draudzes priekšā. Tu darīsi labi, tos izvadīdams tā, kā tas ir cienīgi Dieva priekšā.
7. Jo Viņa Vārda dēļ viņi ir izgājuši, neņemdami neko no pagāniem.
8. Tad nu mums pienākas tādus uzņemt, lai mēs kļūtu patiesības līdzdarbinieki.
9. Es draudzei esmu rakstījis, bet Diotrefs, kas labprāt grib būt pirmais viņu vidū, neuzņem mūs.