1. Bet par palīdzības sniegšanu svētajiem man nav vairs jums jāraksta.
2. Jo es zinu jūsu labprātību un slavēju jūs par to maķedoniešu priekšā, jo Ahaja jau no pērnā gada bijusi gatava, un jūsu rūpība ir pamudinājusi daudzus citus.
3. Bet brāļus es aizsūtīju, lai mūsu labās domas par jums šinī lietā nepaliktu kaunā, bet jūs būtu gatavi, kā es sacīju:
4. lai tad, ja maķedonieši man līdzi atnāktu un atrastu jūs nesagatavotus, mēs - neteiksim jūs - šinī cerībā netiktu apkaunoti.
5. Tā es turēju par vajadzīgu saukt brāļus palīgā, lai tie jau agrāk noietu pie jums un sagatavotu jūsu apsolīto svētības dāvanu, ka tā tiešām būtu svētības un ne skopuma liecība.
6. Bet to es saku: kas sīksti sēj, tas arī sīksti pļaus; un, kas sēj uz svētību, tas arī pļaus uz svētību.
7. Ikviens lai dara, kā tas savā sirdī apņēmies, ne smagu sirdi vai piespiests; jo priecīgu devēju Dievs mīl.
8. Dievs var jums bagātīgi dot visādu žēlastību, ka jums arvienu ir pilnīga iztikšana un vēl pietiekoši paliek pāri labiem darbiem.
9. Tā kā ir rakstīts: Viņš ir izbēris un nabagiem devis, Viņa taisnība paliek mūžīgi. -
10. Bet, kas dod sēklu sējējam un maizi ēdējam, tas arī dos un vairos jūsu sēju un liks pieaugt jūsu taisnības augļiem;