11. Arī jūs mums palīdzēsit ar savām aizlūgšanām, lai par mums parādīto žēlastību, ko daudzi izlūguši, daudzi izteiktu pateicību par mums.
12. Tas, ar ko mēs lepojamies, ir mūsu sirdsapziņas liecība, ka mēs esam turējušies dievišķā šķīstībā un skaidrībā, ne miesas gudrībā, bet Dieva žēlastībā kā pasaulē, tā sevišķi jūsu vidū.
13. Jo mēs jums cita nekā nerakstām kā vien, ko jūs lasāt un arī saprotat; un es ceru, ka jūs to pilnīgi sapratīsit,
14. tā kā jūs jau pa daļai mūs esat sapratuši, ka mēs esam jūsu gods, tāpat kā arī jūs esat mūsu gods mūsu Kunga Jēzus dienā.
15. Tādā pārliecībā es jau agrāk gribēju pie jums noiet, lai jūs atkal dabūtu žēlastību.
16. No jums es gribēju iet tālāk uz Maķedoniju un no Maķedonijas atkal atgriezties pie jums, un lai jūs mani izvadītu uz Jūdeju.
17. Vai tad, to nolemdams, es esmu vieglprātīgi rīkojies? Jeb vai mani lēmumi ir tik miesīgi, ka mans jā, jā varētu būt arī nē, nē?
18. Dievs mans liecinieks: mūsu jums dotais vārds nav bijis reizē jā un nē.
19. Jo Dieva Dēls Kristus Jēzus, ko es un Silvāns un Timotejs esam jūsu vidū sludinājuši, nav bijis jā un nē, bet Viņā ir bijis jā.
20. Jo, cik ir Dieva apsolīšanu, tās ir Viņā jā, tāpēc caur Viņu mūsu āmen Dievam par godu.
21. Bet tas, kas stiprina mūs un jūs Kristū un kas mūs ir svaidījis, ir Dievs;
22. Viņš mūs ir arī apzīmogojis un devis Gara ķīlu mūsu sirdīs.