1. Ar jums, brāļi, es nevarēju runāt kā ar garīgiem, bet kā ar miesīgiem cilvēkiem, kā ar bērniem Kristū.
2. Es jums devu pienu un ne smagu barību. To jūs nevarējāt panest, arī vēl tagad nevarat.
3. Jo jūs vēl esat miesīgi. Kamēr jūsu starpā naids un ķildas, vai tad neesat miesīgi un vai nedzīvojat kā šīs pasaules cilvēki?
4. Jo, kad viens saka: es turos pie Pāvila, bet otrs: es pie Apolla, - vai tad neesat miesīgi?
5. Kas tad ir Apolls, un kas ir Pāvils? Tik kalpi, ar kuru palīdzību jūs kļuvāt ticīgi, ikviens tā, kā Tas Kungs viņam devis.
6. Es dēstīju, Apolls aplaistīja, bet Dievs deva spēku augšanai.