1. Ar jums, brāļi, es nevarēju runāt kā ar garīgiem, bet kā ar miesīgiem cilvēkiem, kā ar bērniem Kristū.
2. Es jums devu pienu un ne smagu barību. To jūs nevarējāt panest, arī vēl tagad nevarat.
3. Jo jūs vēl esat miesīgi. Kamēr jūsu starpā naids un ķildas, vai tad neesat miesīgi un vai nedzīvojat kā šīs pasaules cilvēki?
4. Jo, kad viens saka: es turos pie Pāvila, bet otrs: es pie Apolla, - vai tad neesat miesīgi?
5. Kas tad ir Apolls, un kas ir Pāvils? Tik kalpi, ar kuru palīdzību jūs kļuvāt ticīgi, ikviens tā, kā Tas Kungs viņam devis.
6. Es dēstīju, Apolls aplaistīja, bet Dievs deva spēku augšanai.
7. Tamdēļ nav cildināms ne dēstītājs, ne laistītājs, bet Dievs, kas audzē.
8. Dēstītājs un laistītājs - abi sader kopā un katrs dabūs savu algu, pēc sava darba.
9. Jo mēs esam Dieva darba biedri, jūs esat Dieva aramais tīrums, Dieva celtne.
10. Pēc Dieva dotās žēlastības es kā gudrs namdaris liku pamatu, bet cits ceļ uz tā ēku. Bet katrs lai pielūko, kā viņš to ceļ.
11. Jo citu pamatu neviens nevar likt kā to, kas jau ir likts, proti, Jēzus Kristus.