21. Jo, kā caur cilvēku nāve, tā arī caur cilvēku miroņu augšāmcelšanās.
22. Jo, kā Ādamā visi mirst, tāpat arī Kristū visi tiks dzīvi darīti.
23. Bet ikviens savā kārtā: vispirms Kristus, pēc tam tie, kas Kristum pieder Viņa atnākšanas dienā.
24. Un tad nāk gals, kad Viņš nodod Valstību Dievam un Tēvam, kad Viņš būs iznīcinājis katru valdību, varu un spēku.
25. Jo Viņam vajag valdīt, tiekāms Viņš noliek visus ienaidniekus Sev zem kājām.
26. Kā pēdējais ienaidnieks tiks iznīcināta nāve.
27. Jo Tas Viņam ir visu nodevis zem Viņa kājām; bet, kad saka: viss Viņam nodots, - tad, protams, izņemot To, kas Viņam visu nodevis.
28. Bet, kad Viņam viss būs nodots, tad arī Dēls pats pakļausies Tam, kas Viņam visu nodevis, lai Dievs būtu viss iekš visa.
29. Ko tad tie darīs, kas liekas kristīties par mirušajiem? Ja jau mirušie augšām necelsies, kam tad kristīties par viņiem?
30. Kādēļ arī mēs ik brīdi esam briesmās?
31. Es mirstu ik dienas, tik tiešām, ka jūs, brāļi, esat mans gods Kristū Jēzū, mūsu Kungā.
32. Ja es, tikai mirstīgs cilvēks būdams, esmu Efezā cīnījies ar plēsīgiem zvēriem, kāds labums man tur būtu? Ja mirušie neceļas augšām, tad: ēdīsim un dzersim, jo rīt mēs mirsim. -
33. Nepievilieties. Ļauna sabiedrība samaitā labus tikumus.
34. Esiet skaidrā prātā un negrēkojiet; jo daži Dievu nemaz nepazīst, to es jums saku par kaunu.
35. Bet varbūt kāds sacīs: kā tad mirušie uzcelsies, kādā miesā tie nāks?
36. Tu nesapraša! Ko tu sēj, tas netop dzīvs, ja tas nav miris.
37. Tu nesēj miesu, kas vēl taps, bet tikai graudu, vai tas būtu kviešu vai kādas citas sēklas grauds.