23. Ja visa draudze sanāktu kopā un visi runātu mēlēs, un ienāktu svešinieki vai neticīgi, vai tie neteiks, ka esat prātu zaudējuši?
24. Bet, ja visi pravieto un ienāk iekšā neticīgs vai svešinieks, visi viņu ved pie atzīšanas, visi spriež pār viņu.
25. Un viņa apslēptās sirds domas nāk zināmas, un tā viņš kritīs uz sava vaiga un apliecinās, ka tiešām Dievs ir jūsu vidū.
26. Kā tad nu būs, brāļi? Kad jūs sanākat kopā, katram ir kaut kas, vai psalms, vai mācība, vai atklāsme, vai mēles, vai mēļu izskaidrošana, viss lai notiek celšanai.
27. Un, ja mēlēs runā, tad lai uzstājas divi, ja daudz, trīs, un cits pēc cita un viens lai tulko.
28. Un, ja nav tulkotāja, tad lai tie cieš klusu draudzē un lai runā tik sev un Dievam.
29. Bet pravieši lai runā divi vai trīs, un citi lai apspriež.
30. Bet, ja kādam citam, kas tur sēd, nāk atklāsme, tad pirmais lai cieš klusu.
31. Jo jūs pēc kārtas varat visi pravietot, lai visiem būtu pamācība un pamudinājums.
32. Praviešu gari praviešiem klausa.
33. Jo Dievs nav nekārtības, bet miera Dievs.
34. Sievas lai draudzes sapulcēs cieš klusu, kā tas parasts visās ticīgo draudzēs; jo tām nav atļauts runāt, bet jābūt paklausīgām, kā arī bauslība nosaka.
35. Bet, ja tās grib ko zināt, lai prasa mājās saviem vīriem; jo sievai ir par kaunu runāt draudzes sapulcē.
36. Vai tad Dieva vārds ir no jums izgājis? Jeb vai tas pie jums vien ir nācis?
37. Kas sevi tur par pravieti vai gara cilvēku, tam jāatzīst, ka tas, ko es jums rakstu, ir Tā Kunga pavēle.
38. Bet, ja kāds to neatzīst, tas paliek neatzīts.
39. Tātad, brāļi, tiecieties pravietot, neliedziet arī runāšanu mēlēs.
40. Bet viss lai notiek pieklājīgi un kārtīgi.