4. Katrs vīrs, kas Dievu lūdz vai runā kā pravietis ar apsegtu galvu, apkauno savu galvu.
5. Bet katra sieva, kas ar neapsegtu galvu lūdz Dievu vai runā kā praviete, dara kaunu savai galvai, jo tā ir tāpat kā apcirpta.
6. Ja sieva neaizsedzas, tad lai tā arī apcērpas. Bet, tā kā tas sievai ir par kaunu, ka tā ir apcirpta vai noskūta, tad lai tā aizsedzas.
7. Bet vīram nebūs galvu aizsegt, jo tas ir Dieva godības attēls un atspulgs; bet sieva ir vīra godības atspulgs.
8. Jo vīrs nav no sievas, bet sieva no vīra.
9. Jo vīrs nav radīts sievas dēļ, bet sieva vīra dēļ.
10. Tāpēc sievai jābūt galvā pilnvaras zīmei eņģeļu dēļ.
11. Tomēr ne vīrs ir kas bez sievas, ne sieva bez vīra mūsu Kungā.
12. Jo, it kā sieva ir no vīra, tāpat ir arī vīrs no sievas; bet tas viss ir no Dieva.
13. Spriediet paši: vai pieklājas sievai neaizsegtai Dievu lūgt?
14. Vai pati daba nerāda jums, ka gari mati ir vīram par negodu.
15. Bet, ja sievai gari mati, tad tas viņai par godu. Jo mati viņai doti par apsegu.