7. Viņi sūtīja viņam ziņojumu, kurā bija rakstīts: "Ķēniņam Dārijam - lai miers!
8. Lai ķēniņam top zināms, ka mēs esam devušies uz Jūdas apgabalu, lai skatītu lielā Dieva namu. Viņi to ceļ no milzīgiem četrskaldņu akmeņiem un liek baļķus sienās; šis darbs tiek darīts rosīgi un veicīgi sokas viņu rokās.
9. Tad mēs jautājām vecajiem un sacījām viņiem tā: kas jums ir devis rīkojumu celt šo namu un atjaunot šo mūri?
10. Mēs prasījām viņiem arī viņu vārdus, lai tev tos paziņotu, tāpēc mēs pierakstījām to vīru vārdus, kas ir viņu galvenie.
11. Un viņi mums deva atbildi, sacīdami: mēs esam debess un zemes Dieva kalpi, un mēs atjaunojam to namu, kas šeit stāvēja priekš daudziem gadiem un ko bija cēlis un pabeidzis kāds liels Israēla ķēniņš.
12. Bet, tāpēc ka mūsu tēvi bija apkaitinājuši debesu Dievu, Viņš nodeva tos Bābeles ķēniņa kaldeja Nebukadnēcara rokās, kas izpostīja šo namu un aizveda ļaudis uz Bābeli gūstā.
13. Tomēr ķēniņa Kīra pirmajā valdīšanas gadā Bābelē ķēniņš Kīrs izdeva pavēli atjaunot šo Dieva namu.
14. Arī zelta un sudraba Dieva nama piederumus un traukus, ko Nebukadnēcars bija paņēmis no Jeruzālemes Tempļa un aizvedis uz Bābeles templi, ķēniņš Kīrs paņēma no Bābeles tempļa un nodeva kādam vīram, kura vārds bija Šešbacars un ko viņš bija iecēlis par zemes pārvaldnieku,
15. un viņš sacīja tam: "Ņem šos piederumus un traukus, ej un liec tos Jeruzālemes Templī, un lai Dieva nams top atkal uzcelts savā vietā."
16. Tad šis Šešbacars nāca un lika Jeruzālemes Dieva nama pamatus, un no tā laika līdz šim brīdim to ceļ, bet tas vēl nav pabeigts.
17. Tādēļ, ja tas ķēniņam šķiet labi, lai meklē ķēniņa arhīvos, kas ir Bābelē, lai redzētu, vai ķēniņš Kīrs ir izdevis pavēli atjaunot šo Dieva namu Jeruzālemē. Un lai tad ķēniņš sūta mums ziņu par savu lēmumu šai lietā."